Grūtības izteikt savas jūtas un emocijas ir šķērslis. Gadās, ka vecāki nespēj atvērt savu sirdi bērniem, bet gadās arī otrādi – noslēgti bērni.
Pārvarēt šo barjeru nav grūti, ja ir vēlēšanās.
Ar šo problēmu strādāja Hārvarda universitātes darbinieki. Tā izdevās noteikt trīs galvenās frāzes, kuras vecākiem vajadzētu atcerēties.
Palūdziet bērnam aprakstīt savas sajūtas vai emocijas.
Šajā gadījumā jums nav nepieciešams apzīmēt emocijas konkrēti, jo, pēc ekspertu domām, labas un sliktas emocijas vienkārši nepastāv.
Cilvēks ir piepildīts ar dažādu emociju kopumu, un visbiežāk dažādi pārpratumi, nespēja izskaidrot vai aprakstīt vārdos savas jūtas, noved pie kaprīzēm, dusmu lēkmēm, pārpratumiem. Tas vispirms būtu jāsaprot vecākiem. Un tad jācenšas palīdzēt bērnam, izteikt viņa jūtas par spīti apmulsuma.
Pastāstiet bērnam par savu stāvokli
Nav nepieciešams slēpt no bērniem savu iekšējo spriedzi. Ja jūs visu laiku saglabāsiet mieru (vai tā izskatu), bērniem izveidosies nepareiza attieksme pret vecāku spējām.
Vissliktākais, ka viņi paši sāks slēpt savas jūtas un emocijas. Tas nenotiks, ja vecāki un bērni spēs viens otram pastāstīt par to, kas satrauc.
Paskaidrojiet bērnam, ka visi pārdzīvojumi ir svarīgi
Galvenā kļūda ir frāžu lietošana: “tas nekas”, “viss uzlabosies”, “vajag pagaidīt” utt.
Pareizi ir izskaidrot bērniem, ka viņiem ir jāspēj pareizi reaģēt katrā situācijā, pat ja situācija ir nekontrolējama. To nav iespējams iemācīties uzreiz, taču nav cita veida, kā tikt galā ar negatīvām emocijām.